KVĢ direktors: mācību gada pagarināšana prasīs papildu līdzekļus
Viņš norāda, ka, pagarinot skolēnu mācību gadu, jārēķinās ar dažādiem izdevumiem, piemēram, ar komunālo pakalpojumu izdevumiem, kā arī bērnu pārvadāšanu uz skolu. "Palielināsies elektrības patēriņš, būs papildus izdevumi par ūdeni un kanalizāciju. Tāpat jānodrošina skolēnu ēdināšana. Piemēram, mums liela daļa skolēnu arī brauc no lauku pagastiem, kas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāsedz arī šie izdevumi".
Skolas direktors arī min, ka jāņem vērā klimatiskie apstākļi, jo pavasarī un vasarā klašu telpās ir karsts, tās ir kompaktas un bez pienācīgas ventilācijas.
Līdzīgi, problēmas J.Tukāns arī saskata ar mācību darba organizēšanu eksāmenu laikā. "Maija otrajā pusē vidusskolēni kārto eksāmenus. Lai normāli noritētu eksāmeni ir jābūt klusumam, tāpat jābūt darba vadītājam un novērotājam. Tādā gadījumā mums tad viens stāvs būtībā būtu jānoslēdz, tāpat arī nepietiktu skolotāju, kurus sūtīt stundās. Ja eksāmeni tiktu pavirzīti uz priekšu un sāktos, piemēram, ap Jāņiem, tad atkal aktuāls jautājums, kad skolēni iesniegs dokumentus augstskolās", vērtē direktors.
Viņš uzskata, ka šīs pārmaiņas nevar būt pēkšņas un balstītas tikai uz citu valstu pieredzi. Ja tomēr paredz pagarināt mācību gadu, vispirms ir rūpīgi jāsaplāno, ko nepieciešams reorganizēt un paredzēt ieguvumus, uzsver direktors.
Savukārt skolas vecāku padomes priekšsēdētāja Ineta Danovska dalās pārdomās, ka skolēnu slodze ir pārlieku liela un tas būtu jārisina, tāpēc ideja par mācību gada pagarināšanu, kas ļautu izlīdzināt slodzi, būtu atbalstāma. Tomēr no otras puses viņa uzsver, ka jau ar pavasara iestāšanos skolēni paliek izklaidīgāki un viņiem ir ļoti grūti koncentrēties mācību darbam.
Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis iecerējis mācības pagarināt līdz Jāņiem, kā arī tās varētu sākties ātrāk – augustā.
Izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies līdz nākamā gada martam izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā. Ministrs skaidroja, ka to ir svarīgi noskaidrot, lai lemtu par mācību gada pagarināšanu, jo Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām.
Uz sarakstu
