Kādus pasākumus Dziesmu un Deju svētku laikā var apmeklēt bez maksas?

Svētku kvartāls – mūsdienu dizaina tirgus, koncerti, satikšanās vieta

No 3. līdz 9. jūlijam vēsturiskā Dziesmusvētku norises vieta tradīcijas simtpiecdesmitgadē pārvērtīsies par Svētku parku – ar koncertiem un izrādēm uz divām skatuvēm, mūsdienu dizaina tirdziņu, Svētku restorānu, lielo koncertu publiskās skatīšanās vietu, sabiedrisko mediju Svētku studijām, jaunāko grāmatu atvēršanas svētkiem, kā arī jaukiem satikšanās brīžiem un vienkāršu Svētku atmosfēras baudīšanu.

Svētku kvartāla darbības laikā būs iespēja bez maksas redzēt folkloras dienas košumu, kapelu maratona ritmus, vokālo ansambļu sadziedāšanos, mazākumtautību kolektīvu sniegumu, grupu - "Iļģi", "Skyforger", "Rikši" – aizrautību, K. Lāča mūziklu "Pūt, vējiņi" Rīgas doma kora skolas iestudējumā (ieguva "Lielās mūzikas balvas 2022" skatītāju simpātiju speciālbalvu) un citas īpaši Svētku parkam izraudzītas aktivitātes, kas cels godā vietu, kurā Dziesmusvētku gars ir kaldināts ne reizi vien!

Amatierteātru brīvdabas izrādes Vērmanes dārzā un Esplanādē

3. jūlijā no pulksten 12.00 līdz 18.00 un 5. jūlijā no pulksten 12.00 līdz 19.00 Vērmanes dārzā un Esplanādē tiks izspēlētas Latvijas amatierteātru labākās izrādes.

Amatierteātru kustība Latvijā ir ar senām un bagātām tradīcijām, arī Dziesmusvētku vēsturē tās vienmēr bijušas klātesošas. Ar Svētku 150 gadē ar lielu aizrautību amatierteātru aktieri izspēlēs latviešu autoru darbu iestudējumus, kuri starpsvētku periodā Latvijas amatierteātru skatēs “Gada izrāde 2018, 2019, 2020, 2021, 2022” tika atzīti par labākajiem, kā arī muzikālas programmas “Teātri spēlējas ar dziesmu Dziesmu spēlēs”.

Tautu diena “Raduma spēks”

6. jūlijā visas dienas garumā Vērmanes dārzā un Esplanādē ikvienai Latvijā dzīvojošai tautībai būs iespēja dalīties ar saviem radumiem – uzskatu, ieradumu un darbību kopumu – tradīcijām, kas nodotas tālāk no paaudzes paaudzē un kas unikālas katrai tautai, izceļot tās īpašās kultūras mantojuma vienības, kas citām tautām nav raksturīgas vai pat zināmas, kā arī meklējot saikni ar latviešu folkloras un tradīcijas elementiem, kurus Latvijā dzīvojošās tautības asociē sev par vistuvākajiem. Svētku noskaņu papildinās gan vietējie, gan ārvalstu latviešu un ārzemju mākslinieciskie kolektīvi.

Tautu dienā uz četrām atsevišķām skatuvēm kopā uzstāsies 87 mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi (folkloras kopas, autentiskās dziedāšanas, tradicionālās mūzikas, tautas dziesmu, vokālie, folkloras un instrumentālie ansambļi, tautas deju kolektīvi un ansambļi, tautas instrumentu orķestri, kā arī kori un amatierteātra studija) un individuālie izpildītāji, pārstāvot slāvu, ukraiņu, krievu, poļu, baltkrievu, kazaku, bulgāru, azerbaidžānu, ebreju, romu (čigānu), vācu un lietuviešu tautības. Tāpat tautu dienā varēs redzēt un dzirdēt 5 ārzemju kolektīvus no Vācijas, Ukrainas, Itālijas un Somijas, kā arī 11 ārvalstu latviešu kolektīvus no Igaunijas, Luksemburgas, Vācijas, Zviedrijas, Brazīlijas un Īrijas.

Pūtēju orķestru bezmaksas koncerti Rīgas baznīcās

6. jūlijā no pulksten 19.00 līdz 20.30 vairākās Rīgas baznīcās - Rīgas Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Torņkalna baznīcā, Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskajā baznīcā un Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes evanģēliski luteriskajā baznīcā - skanēs pūtēju orķestru bezmaksas koncerti.

Pūšaminstrumentu mūzika baznīcās un baznīcas torņos ir sena tradīcija, kuras ieviešana Dziesmu un deju svētku programmā ļauj pilnībā izbaudīt pūtēju orķestru plašās iespējas – no kamermūzikai raksturīgā smalkuma līdz pūtēju apvienotā orķestra spožumam. Latvijas pūtēju orķestri Rīgas baznīcās spēlēs sava repertuāra skaistākos skaņdarbus, aicinot rīdziniekus un galvaspilsētas viesus izbaudīt katra dievnama unikālo akustiku.

Mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts

7. jūlijā pulksten 19.00 Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā bez maksas būs pieejams Mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts, kur mazākumtautību kori, tautas dziesmu un vokālie ansambļi, folkloras kopas, tautas instrumentu orķestri un solisti atskaņos īpašu garīgās mūzikas repertuāru.

Folkloras diena "Tīra spēle. Gods. Godi. Godīgums”

8. jūlijā 130 Latvijas un diasporas folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, mazākumtautību folkloras kopas, 5 stāstnieki pieskandinās Vērmanes parku un Esplanādi, sniedzot iespēju, skatītājam aktīvi iesaistoties, ieskatīties tradīciju elementu daudzveidībā un novadu folkloras raksturzīmēs.

Diena aizritēs kā raibu raibais lakats, vijoties dzīves spēles, novadu dižošanās, saspēles par un ap precībām, zibakcijas-sadziedāšanās pie Brīvības pieminekļa, rotaļu, ziedu vainagu sacensību, kadriļu stundas, vakara sadancošanas un sadziedāšanas krāsainajiem pavedieniem.

Dziesminieku diena

9. jūlijā no pulksten 12.00 līdz 17.00 Vērmanes dārzā norisināsies Dziesminieku diena, kur būs iespēja dzirdēt gan koncertprogrammu ģimenēm ar bērniem, gan iepazīt jaunos dziesminiekus, gan klausīties dziesminieku lielkoncertu.

Koncertu tiešraides

8. un 9. jūlijā Rīgas apkaimēs – Strazdumuižas parkā, Nordeķu parkā, Latgales parkā, Arkādijas parkā, Kultūras un atpūtas centra "Imanta" teritorijā, Pļavnieku birzī, Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā – ikvienam būs iespēja uz lielā ekrāna noskatīties deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" un noslēguma koncertu "Kopā augšup". No 7. līdz 9. jūlijam Lielais ekrāns būs uzstādīts arī Esplanādē pie Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja. No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Doma laukumā uz LED kuba tiek demonstrētas tiešraides jau no svētku sākuma.

Precīza pasākumu programma pieejama Dziesmu svētku mājaslapā.

Uz sarakstu