Krāslavas grāfu Plāteru bibliotēka – 18. gadsimta arhitektūras piemineklis

Pēc Krāslavas muižas jaunās pils uzcelšanas 1791. gadā vecās pils pirmajā stāvā atradās Plāteru dzimtas vasaras rezidence, savukārt otrajā un trešajā stāvā tika izvietota bagātīga bibliotēka ar aptuveni 20 tūkstošiem vienību – dažādiem sējumiem, atlantiem un rokrakstiem.

Vēsture

Baroka stilā ieturētā Krāslavas muižas vecā pils, kas atrodas Jāņupītes krastā, celta 1759. gadā jaunizveidotā liepu parka austrumu malā pēc grāfa Konstantīna Ludviga Plātera pasūtījuma. Ēka tapusi pēc Dženovas arhitekta Antonio Ludoviko Parako projekta, ar kuru kopā strādāja arī arhitekts Jans Valentijs Didreištēns. Tā bija paredzēta grāfa dēlam Teofilam, kurš turpmāk dzīvoja celtnes pirmajā stāvā, savukārt pēcāk to pārbūvēja.

Augšējos stāvus, savukārt, aizņēmusi plaša Plāteru bibliotēka, pēc kuras vecā pils ieguvusi savu vēlāko nosaukumu. Trīsstāvu kubveida ēka ir viens no baroka stila paraugiem Latvijas arhitektūrā: tā ir dekorēta ar graciozi izliektu centrālo rizalītu baroka stilā, ēkas stūrus rotā pilastri.

Plāteru bibliotēka

 

Plašajā bibliotēkā atradās aptuveni 20 tūkstoši sējumu, kā arī dažādi atlanti un rokraksti. No vērtīgākajiem rokrakstiem minams Kazimira Konstantīna Plātera (1749-1807), Lietuvas vicekanclera, Polijas karaļa sūtņa no 1766. gada Pēterburgā, sarakstītais 16 sējumu lielais darbs “Poļu karalistes vēsture”; nekas no tiem līdz mūsdienām diemžēl nav saglabājies. Plāteru bibliotēkā atradās arī liels skaits gravīru un senu karšu.

Līdz 1775. gadam vecās pils bibliotēkas stāvos atradušies Romas gleznotāja F. Kastaldi gleznoti stājdarbi uz audekla – Krāslavas katoļu baznīcas dibinātāju un fundatoru Konstantina Ludviga un viņa sievas Augustes (dzimušas Oginskas) portreti, kas vēlāk pārvesti uz Krāslavas Sv. Ludviga katoļu baznīcu.

No ģimenes arhīva bibliotēkas lielākā daļa jau 19. gadsimtā tika pārvietota uz cita grāfu Plāteru dzimtas locekļa īpašumu, kura lietošanā tā nonākusi. Nespējot to saglabāt, viņš bibliotēkas vērtības sāka izpārdot un neliela daļa atgriezās Krāslavas muižas Vecās pils bibliotēkā.

Plāteru dzimtas īpašumā Krāslavas pils ir līdz I Pasaules karam, proti, gandrīz divus gadsimtus – pēdējā pils īpašniece bijusi Marija Plātere, kura apprecējās ar grāfu Gustavu Kristofu Plāteru. Laikā no 1917. līdz 1919. gadam pili izlaupīja un izdemolēja; šajā laikā tika izpostīta arī bibliotēka, bet tie sējumi, kas tika izdzīvojuši, pēc 1920. gada nokļuva Rēzeknes bibliotēkā.

Grāfu Plāteru bibliotēkas ēkā pēc 1920. gada tik iekārtots pasts, vēlāk tur ierīkoja sešgadīgo latviešu pamatskolu. 1944. gadā Krāslavā darbu uzsāka Krāslavas 2. vidusskola ar krievu valodas mācību valodu, kas daļēji atradās Krāslavas vecās pils telpās. Savukārt līdz 20. gadsimta 70. gadiem tajā izvietojās Krāslavas ģimnāzija. 90. gadu beigās ēkā atradās Krāslavas bērnu bibliotēka. Šobrīd pils kompleksa teritorijā darbojas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs.

Pils dārzs

Savam laikam moderns baroka dārzs bija izkopts pie bibliotēkas abās pusēs ēkas un dārza simetrijas asij. Ar diagonāliem un šķērsceliņiem tie bijuši sadalīti mazākās trīsstūra daļās. Liepu dzīvžogs ieskāvis arī mazākos celiņus. Ceļš starp parteru un bosketiem noveda pie Daugavas lielceļa, kura malā atradies laukums.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu