Krāslavas mērs: Skolu apvienošanas rezultātā var nākties maksāt iespaidīgas soda naudas
"Eiropas fondu atbalstīto projektu īstenošanas skolās viens no nosacījumiem paredz, ka tām kā mācību iestādēm ir jādarbojas vismaz kaut kāds līgumā noteiktais gadu skaits, pretējā gadījumā draud iespaidīgas soda sankcijas. Krāslavā ir vairākas izglītības iestādes, kas īstenojušas vērienīgus projektus un kurām par projektu realizācijas noteikumu neievērošanu varētu draudēt sods. Un kurš šajā gadījumā būs gatavs uzņemties atbildību par šīm sankcijām?" jautā Upenieks.
Vēl viena būtiska lieta ir tā, ka Latgales skolās daudzviet apmācība notiek bilingvāli. Šo skolu un skolu, kurās apmācība notiek latviešu valodā, apvienošana pēc pašvaldības vadītāja domām arī var radīt nopietnas problēmas mācību procesam.
Krāslavas mērs atzina, ka dažādi pētījumi dažādās jomās, tai skaitā medicīnā, Latvijā tiek veikti bez maz vai ik pāris gadus, diemžēl rezultāts ir tāds kāds tas ir. "Ko dos šis pētījums, grūti teikt. Kāds par to droši vien saņems atalgojumu, bet vai tas dos kādi labumu, paliek jautājums. It sevišķi, ja ņem vērā, ka skolas ir pašvaldību un neviens cits atskaitot pašvaldības tās nevar slēgt," uzsvēra Upenieks.
Šis pētījums, kurš ir veikts bez sadarbības ar vietējām pašvaldībām, būtu skatāms arī no valsts drošības viedokļa, jo valsts drošība ietver sevī arī izglītības pieejamību. "Iedomājieties, jaunu cilvēku, kurš plāno dibināt ģimeni un patlaban ir izvēles priekšā palikt mājās laukos vai pārcelties uz dzīvi Rīgā, Pierīgā vai ārzemēs. Kādu lēmumu šis cilvēks pieņems izlasot informāciju, ka tuvumā esošā skola, kur mācīties viņa bērniem, tiks slēgta? Protams, ka viņš lems par labu dzīves vietas maiņai," uzsvēra Upenieks.
Jau vēstīts, ka Krāslavas pusē pētījuma "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" autori piedāvā saglabāt divas vidusskolas, reorganizējot arī augstas kvalitātes izglītību sniedzošo Ezernieku vidusskolu.
Krāslavā Ieteikts attīstīt valsts ģimnāziju vai vidusskolu Krāslavā. Esošo divu skolu - Krāslavas valsts ģimnāzijas un Varavīksnes vidusskolas vienlaicīgai pastāvēšanai pilsētā neesot pamata demogrāfisko tendenču dēļ. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāju skaits Krāslavā kopš 2000.gada sarucis par 3400 jeb 30%.
Vidējai mācību iestādei Krāslavā kopā ar apmācāmajiem no Varavīksnes vidusskolas un jaunpienācējiem no reorganizējamajām Aglonas un Salienas vidusskolām ir potenciāls piesaistīt 236 skolēnus.
Krāslavas ietekmes areālā pētnieki piedāvā attīstīt arī Dagdas vidusskolu, kurā potenciāli varētu būt 136 vidusskolēni, kopā ar jaunpienācējiem no reorganizējamajām Aglonas, Kaunatas un Ezernieku vidusskolām.
Dagdā un tās apkārtnē, neraugoties uz straujo depopulāciju, joprojām ir pietiekams skolēnu skaits, turklāt šī būtu vienīgā vispārējās vidējās izglītības ieguves vieta gandrīz 40 kilometru rādiusā.
Straujās depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Ezernieku vidusskolu, kuras izglītības augsto kvalitāti apliecina OCE indekss - 62,2%, pētnieki piedāvā reorganizēt par sākumskolu.
Modelī paredzēts, ka lielākā daļa Ezernieku vidusskolēnu mācības varētu turpināt Dagdas vidusskolā, pārējie to varētu izvēlēties darīt kādā no Rēzeknes skolām, jo šajā pilsētā ir lielāk izglītības un citu pakalpojumu izvēle reģionā.
Uz sarakstu
