Biežākie galvassāpju veidi un ko noderīgi zināt par sāpju mazināšanu
Pēc garas darba dienas sāk spiest deniņos. Citreiz galva iesāpas pēc slikti gulētas nakts, bet reizēm sāpes ir tik spēcīgas, ka traucē pat gaisma un ikdienas trokšņi. Lai gan visos gadījumos sakām, ka sāp galva, patiesībā šīm sāpēm var būt ļoti atšķirīgi iemesli. Turklāt stiprākas sāpes ne vienmēr nozīmē nopietnāku veselības problēmu. Tāpēc ir vērts zināt, kā atšķiras biežākie galvassāpju veidi, kas var provocēt sāpes un kad ar atpūtu vai pretsāpju līdzekli vien nepietiek.
Kādi ir biežākie galvassāpju veidi?
Medicīnā galvassāpes iedala primārajās un sekundārajās. Primārās galvassāpes, piemēram, migrēna vai spriedzes tipa galvassāpes, ir pastāvīgi veselības traucējumi. Savukārt sekundārās galvassāpes rodas citas slimības, traumas vai veselības problēmas dēļ. Lai gan pēc sajūtām vien diagnozi noteikt nevar, dažas pazīmes palīdz labāk izprast iespējamo sāpju cēloni.
Spriedzes tipa galvassāpes
Spriedzes tipa galvassāpes ir viens no biežākajiem galvassāpju veidiem. Tām raksturīga spiedoša vai savelkoša sajūta, kas parasti aptver abas galvas puses. Atšķirībā no migrēnas šīs sāpes parasti nav pulsējošas un nepastiprinās ikdienas fizisko aktivitāšu laikā, piemēram, ejot vai kāpjot pa kāpnēm.
To rašanos var veicināt stress, nepietiekams miegs un ilgstošs kakla vai plecu muskuļu saspringums. Piemēram, pēc vairākām stundām pie datora galva var sākt sāpēt pakāpeniski, un diskomforts saglabāties līdz pat vakaram. Tomēr ne vienmēr vainojams tikai muskuļu saspringums – spriedzes tipa galvassāpju veidošanās ir sarežģītāka, un atkārtotu sāpju gadījumā ir vērts noskaidrot to cēloni.
Migrēna
Migrēna nav vienkārši stipras galvassāpes, bet gan neiroloģiska slimība, kas saistīta ar izmaiņām nervu sistēmas darbībā. Atšķirībā no spriedzes tipa galvassāpēm migrēnas sāpes bieži ir pulsējošas, izteiktākas vienā galvas pusē un var pastiprināties pat ikdienišķu kustību laikā, piemēram, kāpjot pa kāpnēm. Bez efektīvas ārstēšanas migrēnas galvassāpju epizode pieaugušajiem parasti ilgst no 4 līdz 72 stundām.
Migrēnu bieži pavada arī citi simptomi – slikta dūša, reizēm vemšana, kā arī pastiprināta jutība pret gaismu un skaņu. Daļai cilvēku pirms lēkmes parādās tā sauktā aura, piemēram, mirgojoši punkti, zigzagveida līnijas redzes laukā vai tirpšana rokās.
Galvassāpes, kas saistītas ar ikdienas faktoriem
Ja no rīta izdzerta tikai kafija, pusdienas atliktas uz vēlāku laiku un lielākā dienas daļa pavadīta, sēžot pie ekrāna, vakarā galvassāpes var nebūt pārsteigums.
Tomēr šie faktori var arī provocēt jau esošu migrēnu vai spriedzes tipa galvassāpes. Turklāt katram cilvēkam jutība pret šādiem apstākļiem ir atšķirīga. Vienam galva sāk sāpēt pēc negulētas nakts, bet citam lielāka nozīme ir neregulārām ēdienreizēm vai stresam. Tāpēc, ja galvassāpes atkārtojas, ir vērts pavērot, kādos apstākļos tās rodas.
| Galvassāpju veids | Raksturīgākās pazīmes | Iespējamie provocējošie faktori |
| Spriedzes tipa | Spiedoša, savelkoša sajūta | Stress, nogurums, saspringums |
| Migrēna | Pulsējošas sāpes, iespējama slikta dūša | Gaisma, skaņa, pavadošie simptomi |
| Ar ikdienas faktoriem saistītas sāpes | Sāpes, kas var parādīties pēc miega trūkuma, ilgstoša darba vai neregulārām ēdienreizēm | Miegs, šķidrums, ēdienreizes, ekrāni |
Kā saprast, kas varētu būt izraisījis galvassāpes?
Visbiežāk šķiet, ka galvassāpes rodas no noguruma, taču, iespējams, dienas laikā izdzerts pārāk maz ūdens, izlaistas pusdienas vai vairākas stundas pavadītas pie datora bez pārtraukuma. Ja sāpes atkārtojas, pamēģiniet kādu laiku pierakstīt, kad tās sākas, cik ilgi turpinās un kā jūtaties tajā brīdī. Šāda galvassāpju dienasgrāmata var atklāt interesantas sakarības. Piemēram, var izrādīties, ka galva biežāk sāp nevis saspringtākajās darba dienās, bet tieši brīvdienās, kad mainās ierastais miega režīms.
Ko var darīt galvassāpju gadījumā bez medikamentiem?
Ne katru galvassāpju epizodi nepieciešams uzreiz ārstēt ar zālēm. Ja sāpes ir vieglas un nav satraucošu simptomu, var palīdzēt atpūta, ūdens padzeršanās vai pārtraukums darbā. Piemēram, pēc ilgstošas sēdēšanas pie datora ir vērts piecelties, izkustēties un atpūtināt acis. Savukārt migrēnas lēkmes laikā daudziem cilvēkiem vieglāk kļūst klusā, tumšā telpā.
Svarīgs ir arī regulārs miega režīms. Interesanti, ka migrēnu var provocēt ne tikai pārāk īss miegs, bet arī ierastā gulēšanas ritma izmaiņas, piemēram, ievērojami ilgāka gulēšana brīvdienās.
Līdzekļi pret sāpēm galvassāpju gadījumā – ko ņemt vērā?
Galvassāpju mazināšanai bieži izmanto paracetamolu vai ibuprofēnu saturošus preparātus. Šie bezrecepšu medikamenti var palīdzēt īslaicīgi mazināt sāpes, taču tie darbojas atšķirīgi, un ne visiem cilvēkiem ir vienlīdz piemēroti. Tā kā galvassāpju veidi un to ārstēšanas iespējas atšķiras, medikamentu izvēlē jāņem vērā gan sāpju raksturs, gan cilvēka veselības stāvoklis. Piemēram, migrēnas gadījumā reizēm nepieciešami tieši šīs slimības ārstēšanai paredzēti medikamenti.
Izvēloties līdzekļus pret sāpēm, svarīgi pievērst uzmanību:
- aktīvajām vielām – pārbaudiet, vai kāda viela nav arī citu vienlaikus lietoto zāļu sastāvā;
- veselības stāvoklim – daži līdzekļi pret sāpēm nav piemēroti noteiktu hronisku slimību gadījumā vai grūtniecības laikā. Piemēram, ibuprofēnu un citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus bez ārsta norādījuma nevajadzētu lietot, īpaši grūtniecības otrajā pusē;
- citiem medikamentiem – atsevišķas zāles var savstarpēji mijiedarboties, tāpēc ir svarīgi pārbaudīt to saderību;
- lietošanas nosacījumiem – vienmēr ievērojiet instrukcijā norādītos ierobežojumus.
Jāatceras, ka pretsāpju medikamenti palīdz mazināt sāpes, taču ne vienmēr novērš to cēloni.
Kāpēc biežas galvassāpes nevajadzētu tikai regulāri mazināt ar pretsāpju līdzekļiem?
Ja galva sāp, ir tikai saprotami, ka gribas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no nepatīkamās sajūtas. Tomēr, ja galvassāpes atkārtojas regulāri, ir jānoskaidro, kāpēc tās rodas, nevis katru reizi jāpaļaujas uz pretsāpju medikamentiem.
Pārāk bieža pretsāpju līdzekļu lietošana var veicināt galvassāpes. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kuriem jau ir migrēna. Tāpēc, ja zāles nepieciešamas arvien biežāk, jākonsultējas ar ārstu, lai atrastu piemērotāku ilgtermiņa risinājumu.
Kad galvassāpju gadījumā jāvēršas pie ārsta?
Lielākā daļa galvassāpju nav saistītas ar nopietnām veselības problēmām. Tomēr, ja sāpes kļūst biežākas, stiprākas vai sāk traucēt ikdienas aktivitātēm, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu. Īpaši, ja galvassāpes būtiski atšķiras no iepriekš pieredzētajām.
Neatliekama medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja:
- Galvassāpes sākas pēkšņi un dažu sekunžu vai minūtes laikā kļūst ārkārtīgi stipras.
- Vienlaikus parādās runas traucējumi, apjukums, redzes zudums vai vienas ķermeņa puses vājums.
- Galvassāpes pavada augsta temperatūra un izteikts kakla stīvums.
- Pēc galvas traumas rodas stipras vai arvien pieaugošas galvassāpes.
Ja parādās kāda no šīm pazīmēm, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, zvanot 113 vai 112.
Galvassāpes nav jāpieņem kā ikdienas norma
Lai gan galvassāpes ir ļoti izplatītas, nevajadzētu pierast pie tā, ka tās regulāri traucē pašsajūtai. Reizēm pat nelielas dzīvesveida izmaiņas var ievērojami samazināt galvassāpju biežumu. Taču svarīgi atcerēties, ka ne visas galvassāpes rodas noguruma vai stresa dēļ. Ja sāpes atkārtojas, mainās vai kļūst izteiktākas, ir vērts noskaidrot to cēloni kopā ar ārstu. Mērķis nav tikai mazināt kārtējās sāpes, bet panākt, lai tās pēc iespējas mazāk ietekmētu ikdienu.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultēties pie ārsta vai farmaceita.
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
Uz sarakstu
