Banner 980x90

Teiču rezervātā, Krustkalnos un Rāznas Nacionālajā parkā cīnās ar svešzemju sugu izplatību

Rīga, 21.aug., LETA. Arī šovasar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas pārraudzībā esošajās teritorijās veikti darbi svešzemju sugu izplatības ierobežošanai - no Latvijai neraksturīgiem un agresīviem augiem atbrīvotas teritorijas Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos, Rāznas Nacionālajā parka un citur, aģentūru LETA informēja DAP dabas izglītības centra "Rāzna" vadītāja Regīna Indriķe.

Teiču dabas rezervāta teritorijā, Ozolsalā un Krustkalnu dabas rezervātā Briedenes pļavās DAP speciālisti apkaroja Sosnovska latvāni, bet Teiču dabas rezervātā Sildās, Graulītēs, Dambros un Torņa pļavās un Krustkalnu dabas rezervātā nopļāva daudzlapu lupīnu. Krustkalnu dabas rezervātā bijušo mājvietu tuvumā izcirstas ošlapu kļavas atvases, savukārt Rāznas Nacionālajā parkā Lipušku ciema teritorijā aptuveni 300 metru garā Rāznas ezera piekrastes joslā izravēta puķu sprigane.

Daudzviet pasaulē, tostarp arī Latvijā, invazīvās sugas tiek vērtētas kā globāla vides aizsardzības un citu nozaru problēma. Attīstoties cilvēku saimnieciskajai darbībai un mainoties dabiskajiem faktoriem, sugu invāzijas procesi strauji pieaug, stāstīja Indriķe.

Viņa skaidroja, ka invazīvās sugas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus vai kaitējumu cilvēka veselībai un videi, provocē augsnes eroziju un degradē ainaviski vērtīgas teritorijas. 

Svešzemju sugu izplatīšanās apturēšana, ierobežošana vai "neielaišana" valsts teritorijā ir visefektīvākais un lētākais paņēmiens cīņā ar tām, uzsvēra DAP pārstāve. Lai ierobežotu to izplatīšanos, izmanto pļaušanu, ravēšanu, uzaršanu, izciršanu, sakneņu izrakšanu, apstrādi ar herbicīdiem, augšanai un attīstībai nelabvēlīgu apstākļu, piemēram, noēnojuma vai mitruma apstākļu, radīšanu. Bīstamu un neatgriezenisku ietekmi svešzemju sugas var atstāt īpaši jutīgās dabas teritorijās, tostarp, dabas rezervātos, viņa piebilda.

Sabiedrības izglītošanai un informēšanai par svešzemju sugām un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību šogad DAP ir organizējusi vairākus izglītojošos pasākumus. "Radot izpratni par svešzemju sugām un to ietekmi, mudinām aizdomāties par neapzinātu invazīvo augu sugu izplatīšanu vidē, aicinām augu sugas neizmantot apstādījumu veidošanā, kā arī, konstatējot tās apstādījumos vai citviet dabā, iespēju robežās tās iznīcināt," uzsvēra Indriķe.

Līdztekus svešzemju sugu izplatības apzināšanas un ierobežošanas darbiem norisinās darbi biotopu kopšanā un apsaimniekošanā - straujteču atbrīvošana no koku sanesumiem un sagāzumiem, pļavu pļaušana un citi darbi, piebilda DAP pārstāve.

Piemēram, Rāznas Nacionālā parka teritorijā pļaušana turpināta ar mežu neapklātajā Ežezera Lielās lāču salas daļā, kuru pirms dažiem gadiem klāja blīvas smaržīgās kārveles saaudzes, parastā kamolzāle un pļavas skarene un tikai šo lakstaugu nenomāktajos pļavu ielokos bija sastopamas pļavām raksturīgās augu sugas.

Regulāri veicot pļaušanu un zāles novākšanu, tiek uzturēts atklāts zālājs un veicināta pļavu augu atjaunošanās. Šovasar uz Lielās lāču salas nopļauti 1,2 hektāri plaša teritorija, viņa piebilda.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)