Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Bonsai kopšanas māksla un nesteidzīga atpūta tepat Latvijā – Bonsai parkā Inčukalnā
Inčukalna pagasta Krustiņos – netālu no Vidzemes šosejas un kādreiz tik populārās ēdināšanas vietas “Sēnīte” – atrodas visai neparasta vieta, proti, bonsai parks, kas ir vienīgais tāds Latvijā. Bonsai dārza īpašnieki un dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri pirmos miniatūros bonsai kociņus iegādājušies jau 2006. gadā. Bonsai parku var apskatīt jebkurš interesents, bet tikai ar iepriekšēju pieteikšanos.
Daugavpils cietoksnis – pēdējais uzbūvētais bastionu tipa cietoksnis Eiropā
Daugavpils cietoksnis – pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē – ir celts bijušās pilsētas un tās nocietinājumu vietā, kas tapuši 16. gadsimta beigās. Tas ir unikāls 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis vairāk nekā 150 hektāru platībā. Daugavpils cietoksnis ir pilsētas mikrorajons, mūsdienās viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem, tādējādi tas ir atvērts apmeklējumam visu diennakti.
Autentiskā un šarmantā Arendoles muiža Dubnas upes krastā
18. gadsimta beigās celtais Arendoles muižas kungu nams atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas upes krastā, gleznainā vietā, un ir unikāls vēstures un kultūras piemineklis. Latgales muižu arhitektūrā Arendoles pils apbūves komplekss izceļas ar greznību un šarmu, saglabājot sava laikmeta iezīmes līdz pat mūsdienām. Tā ir viena no retajām ēkām visā Latvijā, kurā saglabājušās oriģinālās durvis, logi, kāpnes un pat stikli.
Stūra māja – iepazīsti čekas vēsturi Latvijā
Par “Stūra māju” jeb VDK ēku tiek dēvēts 1911. gadā celtais nams Rīgā, Brīvības ielas un Stabu ielas krustojumā, kur PSRS okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja. 2014. gadā šajā namā tika izvietota ar čekas vēsturi saistīta ekspozīcija, ēka tika atvērta publiskai apskatei, kā arī ekskursijām pa cietuma kamerām, kabinetiem un citām telpām.
Kā uz vecāko Rīgas baznīcu smailēm nokļuvuši gaiļi?
Lai arī cik tas neparasti nebūtu, Rīgas pašu vecāko baznīcu – Svētā Pētera, Doma, Svētā Jāņa un Svētā Jēkaba – smailes nerotā krusti, bet gan gaiļi. Gaiļa kā simbola izcelsmei ir daudz un dažādu senu versiju, tomēr populārākā vēsta, ka gailis ir jaunas dienas simbols, kas pavēsta par rīta atnākšanu un gaismas uzvaru pār tumsu.
Krāšņie un neparastie Dāvida dzirnavu avoti
Gaujas nacionālajā parkā, Cēsu novada Vaives pagastā, Vaives gravas kreisā pamatkrasta kraujā pie Dāvida dzirnavām atrodas tā dēvētie Dāvida avoti. Tā ir spēcīgu avotu grupa, ko reiz savienoja grāvis, un tie darbinājuši dzirnavas. Dāvida dzirnavu avoti tiek uzskatīti par vienu no krāšņākajām ar pazemes ūdeņu izplūdi saistītajām vietām Latvijā, un ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Murjāņu kamaniņu trase – apskates vērts sporta piemineklis
Pavisam netālu no Murjāņu sporta ģimnāzijas, lejup pa kalnu Gaujas Nacionālajā parkā atrodas vecā, vairākus simtus metru garā Murjāņu kamaniņu koka trase, kurā reiz intensīvi notika arī treniņi. 1987. gadā trase diemžēl tika atstāta novārtā un sāka grimt aizmirstībā, taču mūsdienās tā vēl arvien ir populārs un interesants tūrisma apskates objekts.
Teikā taps 70 metru garš unikāls pilsētvides mākslas objekts
Sadarbībā ar mākslas centru "Totaldobže" un konkursā atlasītiem 16 māksliniekiem 26. augustā Rīgā notiks jau trešās pilsētvides ielu mākslas sacensības "Street Art Slam", kuru ietvaros astoņu stundu laikā taps urbānā galerija, māksliniekiem vienlaikus radot mākslas darbus uz 70 metrus garas mūra sētas, kas izvietota gar bijušās Vidzemes maiznīcas teritoriju Ropažu ielā 16. Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ar šāda pilsētvides objekta izveidi pakāpeniski uzsāks visas līdz šim degradētās teritorijas sakārtošanu.
Preiļu muižas komplekss un tā parks – viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem
Preiļos esošā muiža var lepoties ar visnotaļ interesantu vēsturi, kā arī arhitektūras daudzveidību: tajā iekļaujas muižas pils, laukakmeņu mūra stallis, divi ieejas vārti, laukakmeņu mūra rotonda, kā arī ainavu parks vairāk nekā 40 hektāru platībā. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža atradās Borhu dzimtas īpašumā. Mūsdienās Preiļu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss.
Ķeipenes muiža un ainaviskais muižas parks mūsdienās
Ķeipenes muiža reiz atradusies tagadējā Ķeipenes pagasta (Ogres novads) teritorijā, un pirmās ziņas par to rodamas jau 15. gadsimta vidū, kad šo apkaimi savā īpašumā no Rīgas domkapitula ieguvis prūšu kanoniķis Kaipens. Pastāv leģenda, ka no 18. gadsimtā celtās muižas pils reiz esot vedusi pazemes eja uz piecus kilometrus tālāk esošo Madlienas baznīcu.