Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Aizvējiņu pilskalns – viens no pēdējiem Latvijā atklātajiem pilskalniem
Aizvējiņu pilskalns atrodas dabas parkā Daugavas loki, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā, aptuveni četrus kilometrus lejpus Krāslavas un 200 metrus no “Aizvējiņu” mājām. Pilskalnā savulaik atklāts nepilnu metru biezs kultūrslānis, kurā atrasta švīkotā keramika; tiek uzskatīts, ka vieta, iespējams, tikusi apdzīvota jau 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Aizvējiņu pilskalns ir viens no pēdējiem Latvijā atklātajiem pilskalniem.
Atjaunotā Skrundas muiža – ar ko tā īpaša?
Skrundas muižas kungu nams – vietējo vidū saukts arī par pili – celts klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā nomnieka grāfa Gustava fon Lamsdorfa saimniekošanas laikā, un nereti tiek dēvēts par Mežotnes pils miniatūru kopiju. Šobrīd vērienīgu rekonstrukciju piedzīvojušajā muižas kungu namā ir izveidota dizaina viesnīca un restorāns, kā arī konferenču centrs.
Špakovska dabas parks Ogrē - kāpēc vērts to apskatīt?
Tautā tā sauktais Špakovska parks jeb dendroloģiskais parks “Lazdukalni” ir skaista atpūtas vieta, kas atrodas Pārogrē. Nepilnus sešus hektārus plašajā teritorijā aug vairāk nekā 400 sugu koki un košumkrūmi. Parka augstākajā punktā izveidots skatu tornis, uz kuru ved kāpnes ar 100 pakāpieniem, un ir vairākas takas. Vien 70 metrus garā Purva taka aizvedīs līdz divus metrus dziļam dabiskam akacim. Ieeja parkā ir bez maksas.
Brīvības piemineklis – valstiskuma, vienotības, neatkarības un brīvības simbols
Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes piemineklis, kas simbolizē latviešu tautas vienotību, Latvijas valstiskumu, neatkarību un brīvību, un kas atrodas Rīgā, Brīvības laukumā. Brīvības pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs, mākslas metālkalēji un akmeņkaļi, un citi. Tā pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, savukārt svinīgā atklāšana notika četrus gadus vēlāk – 1935. gada 18. novembrī.
18. novembrī bez maksas varēs noskatīties Valsts svētku koncertu: LATVIJAI 103
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” ielūdz uz vērienīgu un svinīgu mūsu valsts 103. jubilejas koncertu kopā ar Latvijas spožākajiem akadēmiskās mūzikas izpildītājmāksliniekiem un solistiem diriģenta Māra Sirmā virsvadībā.
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Šogad apritēs jau 103. gadadiena, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas; kopš tās vēsturiskās dienas, kad tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. 1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī tika proklamēta neatkarīga Latvijas valsts, kā arī darbu vienlaikus uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība.
5 filmas valsts svētku nedēļai
Valsts svētku nedēļā, pieminot Latvijas valsts likteni, cīņas par neatkarību un cilvēkus, kas par to cīnījušies un arī atdevuši savas dzīves un dzīvības, varam ne tikai aizdegt svecīti, nolikt ziedus pie pieminekļa un apmeklēt piemiņas vietas, bet arī kopīgi – ģimenes lokā – noskatīties vairākas Latvijā tapušas filmas.
Piedrujas dabas taka – iepazīsti Daugavu Latvijas pierobežā
Piedrujas dabas taka atrodas Daugavas krastā pie robežas ar Baltkrieviju – Piedrujas pagastā. Izejot Piedrujas taku, var apskatīt arī tēlnieka Viļņa Titāna veidoto piemiņas akmeni, uz kura iekalts Daugavas vārds septiņās valodās: igauņu, somu, krievu, poļu, vācu, līvu un latviešu.
Lāčplēša diena – Latvijas valsts neatkarības nosargāšanas diena
Lāčplēša diena Latvijā ir noteikta kā atceres diena un tiek atzīmēta par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju – tā sauktajiem Bermontiešiem – 1919. gada 11. novembrī. Lāčplēsis iemieso tautas diženumu, savukārt viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni, – tieši tādēļ ik gadu šajā dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Mārtiņdiena – kāda ir tās vēsture, tradīcijas un paražas?
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas katru gadu tiek atzīmēti 10. novembrī. Tā ir diena, kas mūsu senčiem iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu, un bija arī viduspunkts starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem (rudens un ziemas saulgriežiem). Mārtiņdiena tiek uzskatīta par veļu laika noslēgumu, turklāt tajā sākas arī ķekatu jeb masku gājienu laiks, kad ļaudis staigājuši no mājas uz māju, ietērpušies interesantās maskās.