Plāno samazināt finansējumu skolām ar padziļinātu svešvalodu apguvi
Pamazām plānots likvidēt līdz šim pastāvošo kārtību, kas ļāva "prestižajām skolām" pretendēt uz lielākiem līdzekļiem. Šo skolu pārstāvjus jaunās vēsmas dara bažīgus, jo cietēji būšot bērni šajās skolās. Ministrija uzsver, ka bērni visā valstī ir vienādi un visiem jāapgūst svešvalodas, tāpēc finansējums visiem paredzēts līdzīgs.
Rīgā ir astoņas, bet visā Latvijā ir aptuveni 20 skolas, kurās padziļināti tiek mācītas svešvalodas. Tas nozīmē, ka skolēni no vienas klases tiek sadalīti divās vai trīs grupās, lai labāk apgūtu valodu un ikviens stundā varētu arī izteikties.
IZM sagatavotais projekts par pedagogu darba algu samaksas reformu paredz, ka vēl tikai nākamgad būs līdzekļi padziļinātai svešvalodas mācīšanai, bet no jaunā mācību gada tiks samazināts koeficients par padziļinātu mācību priekšmeta pasniegšanu no 1,2 līdz vienam. Šī iecere vissmagāk skaršot tā dēvētās valodu skolas.
IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule uzsvēra, ka bērni visā Latvijā ir vienādi, tāpēc jau no pirmās klases tiek mācīta svešvaloda visās skolās. Viņa pieļāva, ka pašreizējā iespēja sadalīt skolēnus grupās varētu palikt spēkā vēl dažus gadus.
Svešvalodu skolu pedagogi aicināti ministrijai šonedēļ iesniegt savus priekšlikumus izmaiņām jaunajā pedagogu atalgojuma modelī.
Kā ziņots, pedagogu atalgojuma reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM apgalvo, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro. Paši pedagogi uzsver, ka vidējais algu kāpums procentuāli būs ievērojami mazāks.
Uz sarakstu
