Banner 980x90

Piedrujas baznīcā turpināsies restaurācijas darbi

Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto

Piedrujas katoļu baznīca ar žogu un vārtiem, tiek datēta ar 1759.- 1774.gadu un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ar savu izcilo baroka arhitektūru spilgti izceļas lauku vidē.

Kā pilsētas informācijas portālam Kraslava24.lv pavēstīja VKPAI Latgales reģionālās nodaļas Valsts inspektore Dzintra Bukeviča Piedrujas katoļu baznīcas  neparasti bagātā interjera galvenais akcents ir iluzorais altāris ar  Marijas  Debesīsuzņemšanas gleznu centrā. Altāra gleznojums Piedrujas katoļu baznīcā tiek datēts ar 18.gs.III.ceturksni.

2015.gada septembrī tika uzsākti centrālā altāra gleznojuma restaurācijas darbi. Restaurācijas darbus veic Polijas Kultūras ministrijas restauratori Tomašs Dziuravecs un Agneška Hoikovska- Savicka. Darbus finansē Polijas Kultūras ministrija un Polijas Ārlietu ministrija.

Altāra retabls uzgleznots uz apsīdas sienas, atveidojot kolonnu  un pilastru ietvertu nišu, ko noslēdz baldahīna drapējums. Virs spēcīgi izliektās, perspektīvas dziļuma ilūzijas akcentējošas antablementa daļas atrodas atturīgi veidota atika, ko ietver volūtā ievīti pilastri. To vainago Marijas monogramma mākoņu lokā. Gleznotā retabla arhitektoniku papildina figurāli motīvi – gleznota S. Trīsvienība atikas centrā ar sēdošiem eņģeļiem abās malās. Starp kolonām  un bagātīgi drapētā baldahīna izvietota altārglezna –  "Marijas Debesīsuzņemšana", kas te tikusi ievietota ap 1935.gadu, aizvietojot kādu citu, droši vien- zudušu gleznu. Retabla iluzorais gleznojums risināts atturīgos, dzidros, brūnganos toņos.

Restaurācijas darbu veikšanai tika uzstādītas stalažas. Restaurācijas darbu gaitā tika konstatēts, ka centrālā altāra sienas gleznojums ir veikts uz mitra apmetuma freskas tehnikā. Līdz oriģinālajam gleznojumam tika notīrīti 3 - 4 slāņi krīta līmes krāsas, kas nebija īpaši bojājusi oriģinālgleznojumu. Centrālā altāra gleznojums aptver visu apsīdas sienu no griestiem līdz pat grīdai. Gleznojuma apakšējā daļa bija pilnīgi aizkrāsota ar krīta krāsu. Cokola daļā lielā telpu mitruma dēļ gleznojums bija zudis. 

Attīrot krīta krāsas slāņus, atklājās 18.gs. vidus gleznojums ar profesionāli gleznotu arhitektūru, bagātīgiem, izteiksmīgiem drapējuma gleznojumiem, ko papildina sēdoši eņģeļi.

Gleznojuma tapšanas laikā autors samainījis vietām Sv. Trīsvienības ainu ar Marijas monogrammu, par ko liecina pārgleznojums. Gleznojuma kreisajā pusē tika konstatēts, ka freskas gleznojumu izskalojuši satecējumi, kuru izcelsme sākotnēji nebija saprotama. Attīrot visu centrālā altāra gleznojumu tika secināts, ka  kādam 18.gs. māksliniekam pagadījusies kļūme- svaigi uzgleznotajai freskai tikusi virsū izgāzta līmes krāsa, iespējams, ka tas noticis, izlejot kādu spaini, kas atradies stalažās. Krāsas zuduma vietas tikušas piegleznotas ar temperu.

Pēc Polijas restauratoru domām, freskas autors varētu būt itāļu izcelsmes gleznotājs F.Kastaldi, kura rokai pieder gleznojumi Krāslavas katoļu baznīcā un Krāslavas pilī, vai arī viņa skolnieki. 

Altāra gleznojuma restaurācijas darbi turpināsies 2016.gada pavasarī. Vienlaicīgi tiks veikta arī altāra gleznas "Marijas Debesīsuzņemšana" un altāra retabla restaurācija.

Šī gada 1.decembrī Piedrujas katoļu baznīcu apmeklēja Polijas vēstniece Latvijā E.Demskas kundze ar delegāciju un Polijas Republikas Kultūras  un Nacionālā mantojuma ministrijas pārstāve Dorota Janiševska- Jakubiak, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Inspekcijas Klientu un dokumentu pārvaldības daļas vadītāja Kristīne Ābele, Inspekcijas Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas vadītāja Dace Čoldere, inspekcijas Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas mākslas eksperte Rūta Kaminska, Inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas inspektori.

Darba gaitā tika uzklausīta Polijas kultūras ministrijas restauratora Tomaša Dziuraveca sniegtā informācija par Piedrujas katoļu baznīcas centrālā altāra gleznojuma restaurācijas darbu uzsākšanu un turpmākajiem darba plāniem baznīcā tās saglabāšanas nodrošināšanai, kā arī Polijas vēstnieces Latvijā E.Dembskas kundzes  uzruna par abu valstu kopējo sadarbību kultūras mantojuma saglabāšanā Piedrujā. 

Visi klātesošie izteica dziļu pateicību Piedrujas katoļu draudzes prāvestam Marjanam Daļeckim par dievnama uzturēšanu un saglabāšanu.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu