Parlaments atbalsta Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstīšanai un jaunu darbvietu radīšanai.

Kopējā platība, kurai var tikt piešķirts Latgales speciālās ekonomiskās zonas statuss, nedrīkst pārsniegt 5% no Latgales plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību teritoriju kopējās platības. Latgales kopējā platība ir 14 549 kvadrātkilometri, attiecīgi 5% ir 727,45 kvadrātkilometri.

Katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, noteiks Ministru kabinets. VARAM sagatavos un virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par SEZ statusu piešķiršanu, pamatojoties uz Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

Provizoriskajā pašvaldību sarakstā bija paredzēts iekļaut 17 novadus un Daugavpili. Rēzekne šajā likumā nav iekļauta, jo tai jau ir sava speciālā ekonomiskā zona, kas nebūs pretrunā ar šo likumu, skaidro ministrijā.

Latgales SEZ pastāvēšana ir noteikta līdz 2035.gada 31.decembrim.

Uz sarakstu