Noslēgušies restaurācijas darbi Krāslavas baznīcā

Pēc divpadsmit gadu darba noslēdzies līdz šim lielākais Latvijas-Polijas sadarbības projekts kultūras mantojuma restaurācijā, kura ietvaros restaurēts Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcas centrālais altāris un altārglezna "Svētais Ludviks dodas krusta karā". Šī gada 1.decembrī plkst.12.30 Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcā notiks svinīgs pabeigto restaurācijas darbu nodošanas pasākums, kura laikā projektā iesaistītajām personām pasniegs Polijas Republikas Kultūras un Nacionālā mantojuma un Polijas Republikas Ārlietu ministriju apbalvojumus.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Krāslavas katoļu baznīca ar žogu, vārtiem, zvanu torni un klostera ēkām" ir nozīmīga Latvijas-Polijas kultūras mantojuma daļa, viens no spilgtākajiem Latgales vēlīnā baroka paraugiem. Baznīcu cēluši garāfs Konstantīns Ludviks Plāters un grāfiene Auguste Plātere no Ogiņsku dzimtas 1756.-1767.gadā. To projektējis kāds no Parako dzimtas arhitektiem, kuri strādājuši grāfa Plāteru dienestā. Baznīcā atrodas vairāki nozīmīgi mākslas pieminekļi, viens no tiem, sadarbības projekta ietvaros restaurētā, 1884. gadā poļu mākslinieka Tomaša Lisjēviča pēc Jana Mateiko skices gleznotā altārglezna "Svētais Ludvigs dodas krusta karā". Tā attēlo Francijas karali Ludvigu IX Svēto, kurš saņem bīskapa svētību pirms došanās kārtējā krusta karā. Šīs gleznas restaurācijas laikā uz baznīcas sienas tika atklāta altāra freska. Uzsākot darbus pie freskas atjaunošanas, altārglezna tika pārvietota pie prezbitērija sienas.

Baznīcas iekštelpas veidotas, monumentālās, atturīgās baroka formās, tās interjera mākslinieciskā kulminācija ir Filipo Kastaldi 18.gadsimta 60.gados gleznotā centrālā altāra freska "Svētais Ludvigs dodas krusta karā". Šī freska ir viens no nedaudzajiem profesionālu itāļu mākslinieku oriģināldarbiem Latvijā, kas apliecina Eiropas 18.gs. iluzorās glezniecības tradīcijas klātbūtni Latvijā. Altāra freska ir daļa no itāļu mākslinieka Kastaldi veidotā fresku gloznojumu ansambļa. Freskas tehnikā veidota arī centrālā altāra augšdaļa, tāpat seši sānu altāri, kuri aizsegti ar mākslinieciski vērtīgiem 19.gadsimta altāriem. Latvijas-Polijas sadarbība Latgales sakrālā mantojuma restaurācijā turpinās. Šogad poļu restauratori ir uzsākuši valsts nozīmes mākslas pieminekļa – iluzorā altāra gleznojuma restaurāciju Piedrujas katoļu baznīcā.

Projekta īstenošana bija iespējama pateicoties Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Latvijas Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonda, apvienības "Poļu kopiena", Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāna Buļa, Krāslavas Svētā Ludvika baznīcas priesteru un Krāslavas novada pašvaldības pūliņiem, kā arī Polijas un Latvijas restauratoru ciešai sadarbībai.

Veikto darbu kvalitāti apliecina restauratoriem piešķirtās kultūras mantojuma gada balvas nominācijā "Kultūras mantojuma restaurācija" – 2004.gadā Juzefam Steciņskim un Tomašam Dzjuravecam par altārgleznas "Svētais Ludvigs dodas krusta karā" restaurāciju, 2006.gadā Kristīnei Širvinskas par baznīcas centrālā altāra glenojuma "Svētais Ludvigs dodas krusta karā" restaurāciju. 2013.gadā Krāslavas Svētā Ludvika katoļu draudzes priesteris Edurads Voroņeckis saņēma kultūras mantojuma gada balvu nominācijā "Labākais saimnieks".

Uz sarakstu