LNVM saņēmis dāvinājumu - plakātu ar Pirmā Latgales latviešu kongresa ainu
Kongresa skats ietērpts krāsās pēc literatūrvēsturnieka un Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas daļas darbinieka Alfrēda Gobas ierosinājuma, un 1935.gadā to skolu, sabiedrisko organizāciju un iestāžu vajadzībām reproducēja izdevniecība "Pagalms".
Neskatoties uz Pirmā Latgales latviešu jeb Latgales Apvienošanās kongresa nozīmīgo lomu Latvijas vēsturē, tā norisi, līdzīgi kā 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas pasludināšanas svinīgo aktu, dokumentē tikai daži fotoattēli, turklāt nav zināms neviens Rēzeknes kongresa iekšskats no tā norises vietas kinoteātrī "Diana". Muzeja darbiniekiem tādēļ mākslinieka interpretācija par kongresa dalībniekiem un gaisotni, kas attēlo zināmajās kongresa fotogrāfijās fiksēto simboliku - sarkanbaltsarkanos karogus un dažādus transparentus, kā arī kongresa dalībniekus, šķiet īpaši nozīmīga.
1917.gada 26.-27.aprīlī (9.-10.maijā) Rēzeknē notikušajā kongresā Latgales latviešu sabiedriskie un kultūras darbinieki, garīdznieki lēma par Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils apriņķu (Latgales) atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar latviešiem Vidzemes un Kurzemes novados, kas trīs gadsimtus bija administratīvi nošķirti jauno laiku karu un politisko pārmaiņu rezultātā. Rēzeknes kongresā vēl netika rosināta Latvijas neatkarība, taču tā bija nepārprotama Latgales latviešu politiska manifestācija - apliecinājums latviešu vienotībai ar aicinājumu uz teritoriāli vienotas, autonomas Latvijas izveidošanu.
Uz sarakstu
