Livonijas ordeņa Siguldas pils – vieta, kur izjust Viduslaiku auru

Livonijas ordeņa Siguldas pils jeb Siguldas viduslaiku pils būvēta Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā no 1207. līdz 1209. gadam, un atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā. Sākotnēji tā bijusi kastelas tipa cietoksnis ar kapelu, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. Šobrīd senajās pilsdrupās ir iekārtota brīvdabas estrāde.

Vēsture

Vācu Zobenbrāļu ordenis pēc 1206. gada uzvarām pār lībiešiem kaujā pie Turaidas, Salaspils un citur pieprasīja no bīskapa Alberta trešo daļu no visas Līvzemes, kā arī no citām zemēm, tomēr bīskaps piešķīra tiem tikai trešo daļu no tās. Rezultātā Zobenbrāļu ordenis saņēma zemes Gaujas kreisajā krastā un uzsāka Siguldas pils celtniecību.

Sākotnēji Zobenbrāļu ordeņa pils bijis cietoksnis ar kapelu, bet 1236. gadā, kad Ordenis tika sagrauts Saules kaujā, izveidojās autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā – Livonijas ordenis. Pils nokļuva šī jaunā atzara pārvaldībā un ap 13. gadsimta vidu tā tika pārbūvēta konventa tipa celtnē. Siguldas pilij bija četrstūra veida iekšpagalms, kura stūros atradās torņi, savukārt pašu pili apjoza mūris un papildu aizsardzību nodrošināja aizsarggrāvji.

Livonijas ordeņa Siguldas pils cieta Livonijas kara sākumā (1558. līdz 1583. gads). 1582. un 1590. gados poļu valdīšanas laikā tika veiktas pils ēku revīzijas, un jau tad tika konstatēts, ka pils ir diezgan sliktā stāvoklī un vairs nav apdzīvota. Gan Siguldas pilsēta, gan pils vēl vairāk tika nopostītas Poļu–zviedru kara laikā (1601. līdz 1621. gads) un zaudēja savu militāro nozīmi.

1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Siguldu piešķīra Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoram Gabrielam Bengtsonam Uksenšernam, tomēr pēc muižu redukcijas īpašums viņam tika atsavināts. Pēc Lielā Ziemeļu kara (1700. līdz 1721. gads) nopostītā pils tika pamesta un vairs netika atjaunota.

Aizmirstībā grimstošajai pilij uzmanība no jauna tika pievērsta 19. gadsimta sākumā, kad, atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, drupas tika romantizētas. Siguldas pils mūru saglabāšanas un nostiprināšanas darbus pirmais uzsāka kņazs Dmitrijs Kropotkins, savukārt 19. gadsimta beigās priekšpilī tika uzcelta jauna muižas ēka un vairākas saimniecības ēkas – tika arī izveidotas gotiskas arkas saskaņā ar tā laika modi.

1922. gadā Siguldas muižas centrs tika piešķirts Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībai. Pēc II Pasaules kara vecā pils atradās avārijas stāvoklī, un tikai kopš 1962. gada pilī tika uzsākta plašāka izpēte un restaurācijas darbi; šajā gadā tika veikta ziemeļu torņa konservācija, savukārt pēc aptuveni desmit gadiem konservācijas un restaurācijas darbi norisinājās kapitula zāles un kapelas telpās.

Siguldas viduslaiku pilsdrupas mūsdienās

2011. gadā tika uzsākts un attiecīgi 2012. gadā veiksmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”, kura ietvaros pilsdrupu vide tika rekonstruēta un kvalitatīvi pilnveidota. Pateicoties rekonstrukcijai, nu ir iespējams uzkāpt pilsdrupu dienvidu un ziemeļu torņos, kā arī pastaigāties pa mūri un vērot iespaidīgos skatus uz Gaujas senleju un pilsētu.

Pilsdrupās iekšpagalmā ir iekārtota brīvdabas estrāde, kurā ik gadu norisinās Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki, festivāli, pasaulē ievērojamu mākslinieku koncerti, kā arī dažādi citi pasākumi.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu