Krāslavas mērs: Izmaiņas pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāzē ir nepieciešamas
Līdzšinējā pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāze un nelīdzsvarotā Latvijas reģionu attīstība valstī ir radījusi situāciju, ka sešas līdz deviņas pašvaldības ir donori, pārējās - saņēmēji. Sešās pašvaldībās, no kurām piecas atrodas Latgalē, to budžeti ir mazāki nekā dotācijas. Šāda situācija nav normāla. Turklāt pašreizējie pašvaldību budžetu ieņēmumu daļas veidošanas principi nesekmē pašvaldību stratēģisko attīstību, jo pašvaldības zina, ka tāpat saņems dotāciju.
Pēc Upenieka domām, lai veicinātu pašvaldību stratēģisko attīstību, tām būtu jādod lielāka pašnoteikšanās uz nodokļu un nodevu ieviešanu un to apjoma noteikšanu. Lai sekmētu lauksaimniecības attīstību, pašvaldībai būtu jāatļauj, piemēram, piecas līdz desmit reizes paaugstināt zemes nodokli lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantojamajām zemes platībām. Šāda pieeja ļautu samazinātu tā saucamo "dīvānu zemnieku" skaitu un dotu iespēju attīstīties zemniekiem ražotājiem.
Diemžēl patlaban pašvaldībai šādas iespējas ir liegtas. Rezultātā daudziem zemniekiem, kuri vēlas attīstīties, to darīt liedz visai ierobežotās iespējas piepirkt zemi, jo lielas tās platības laukos ir sapirkuši "dīvānu zemnieki", kas zemi izmanto nevis lauksaimnieciskajai ražošanai, bet gan atbalsta maksājumu saņemšanai no ES.
Līdzīga situācija ir arī ar ražošanas zonām, kuras nereti stāv tukšas, jo to īpašnieki, domādami, kam tās labāk pārdot - dānim, zviedram vai krievam -, nedz paši izmanto šīs zonas, nedz ļauj to darīt citiem. Ir bijuši arī gadījumi, kad šādas zonas īpašnieks ir devies uz ārzemēm un nav atrodams. Arī šo situāciju varētu izskaust atļaujot pašvaldībām samazināt nodokļus ražotājiem un palielināt - neražotājiem.
Pašvaldību stratēģisko attīstību, pēc Upenieka domām, nopietni traucē uzticēšanas trūkums tām no valsts puses, problēmas uzņēmējiem saņemt bankās kredītus ražošanas attīstībai un valsts AS "Latvenergo" rīcība, kas attiecībā uz jaunu pieslēgumu nodrošināšanu ražotājiem atgādina reketu. Rezultātā uzņēmējs nevar atļauties, ne uzbūvēt jaunu fermu, ne atvērt kādu citu ražotni.
Jau ziņots, ka vakar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) izteicies Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem par to, ka pirms ķeršanās pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma uzlabošanas būtu nepieciešams mainīt un paplašināt pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāzi.
Sprūdžs norādījis, ka nodokļu izmaiņām ir konkrēti piedāvājumi, proti, pašvaldību budžetos samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) īpatsvaru, bet tā vietā pašvaldību budžetos novirzīt daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā arī dot pašvaldībām noteikt pašai savus nodokļus un jaunas nodevas.
Uz sarakstu
