Krāslavā atklās Anatolija Zelča izstādi "Garām ejot"
Izstādē būs apskatāmi gandrīz 30 laika posmā no 1989.gada līdz pat 2015.gadam tapuši darbi.
Lielākoties tās ir figurālas kompozīcijas, jo gleznotājs uzskata, ka tikai šāda veida darbos viņš var izpausties kā radoša personība, parādot vizuāli plastiskās mākslas būtiskākās nianses.
Visbiežāk gleznojamās virsmas ir plaknes, darbu formāti ir diezgan lieli, lai vispusīgi varētu parādīt dažādu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu apvienošanos vienotā pārliecinošā kompozīcijā. Radošajam triepienam noderējušas arī kādas laika zoba skartas durvis, kas, nedaudz uzlabotas, pārtapušas izcilā saturiskā gleznā.
Izstādē aplūkojams ir arī viens vizuāls objekts - mūzikas instruments kā apliecinājums gleznotāja muzicēšanas priekam un tam, ka radošajam garam nav būtiski, vai kompozīcija ir jāveido plaknē vai kādā citā dimensijā.
Lai kādi arī būtu darbu izmēri un materiāli, svarīgākais tēls Zelča darbos ir cilvēks, visbiežāk - sieviete. Autors atzīst, ka viņa darbi nav viegli, tieši otrādi - psiholoģiski pat nedaudz nomācoši, tāpat kā nereti mūsu skaudrā ikdiena. Gandrīz par katru uzgleznoto darbu autoram ir kāds stāsts, ko pavēstīt papildu vizuālajam vēstījumam.
Zelčs dzimis Tilžā, turpat arī guvis apjausmu par to, ka radošās izpausmes būs tās, kas viņu saistīs visu dzīvi, mācījies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, Keramikas nodaļā, tomēr diezgan ātri sapratis, ka māls nebūs vienīgā un svarīgākā aizraušanās. Studijas turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļā.
Darba un dzīves gaitas Zelču savulaik izvadājušas gan pa Rīgu, gan Kupravu, gan Sanktpēterburgu. Patlaban viņš ir LMA Latgales filiāles docētājs un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs. Šogad uzsācis topošo gleznotāju apmācību restaurācijā, akcentējot ikonu restaurācijas būtību.
Uz sarakstu
