Dagdas mērs: cūku izkaušana sekmēs sociālās palīdzības lūdzēju skaita pieaugumu
Faktiski, tiklīdz parādījās informācija par cūku mēra izplatību Dagdas novadā, vietējie iedzīvotāji uzreiz saprata, ar ko tas draud, un jau no pirmajām dienām sākās mājas cūku izkaušana.
Tiklīdz izdoti Ministru kabineta noteikumi par labturību, cilvēki sapratuši, ka nespēs nodrošināt šīm prasībām atbilstošu cūku uzturēšanu, tādēļ nolēma labāk tās izkaut un gaļu apēst, nevis gaidīt, kad cūka saslims vai tiks atņemta, samaksājot par to kompensāciju.
Patlaban varot teikt, ka lielākā daļa mājas cūku Dagdas novadā jau ir izkautas, un situācija veidojas visai bēdīga. Līdz ar cūku izkaušanu daudziem zemniekiem "ķeblītis zem kājām ir izsists" un daudzi no tiem, kas līdz šim izdzīvoja ar divām sivēnmātēm, pārdodot sivēnus un iegūstot kaut kādus līdzekļus iztikai, un nevērsās pašvaldībā pēc palīdzības, tagad ir kļuvuši par potenciālajiem sociālās palīdzības lūdzējiem. Daudziem no šiem cilvēkiem zemes ir pārāk maz, lai viņi varētu pasākt kaut ko citu, norādīja Viškure.
Pašvaldības iespējas palīdzēt trūkumcietējiem ir visai ierobežotas un paredz garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksu un dažādām trūcīgo iedzīvotāju kategorijām paredzētās izmaksas.
Dagdas novadā ir arī daži samērā lieli cūkaudzētāji, kuriem ir pa vairākiem simtiem cūku un kur ražotnēs tiek ievēroti dažādi biodrošības nosacījumi. Taču arī šie cilvēki nevar justies droši, jo, kā rāda pieredze, cūku mēris var iekļūt arī daudz lielākās ražotnēs ar daudz augstāku biodrošības pakāpi. Par to liecina kaut vai Lietuvas Ignalinas piemērs, kur cūku mēris skāra novietni, kur uzturējās 20 000 cūku.
Uz sarakstu
